Viss, kas notiek, notiek uz labu.
Kā jau vienmēr esmu teikusi tam var noticēt tikai atskatoties tālā pagātnē un pat tad es mēdzu to apšaubīt, bet vai ziniet, šoreiz man pat liekas, ka šis teiciens nav velts un bezjēdzīgs.
Lai cik šausmīgi ir licies pieņemt lēmumus un ar tiem sadzīvot, šoreiz es pat tam saskatu pozitīvo iznākumu.
Mans lielākais prieks ir par to, ka ne viss ir tik melns kā es biju iedomājusies un, ka ne visi ir tik nesaprotoši kā biju iedomājusies.
Cilvēki mūsdienās ir tik neparedzami un es nezinu vai tas ir dēļ tā, ka es nemāku viņus izzināt vai tas vienkārši nav iespējams, jo cilvēks mainās ik uz soļa.
Pozitīvisms mani beidzot ir pārņēmis, tas liek atkal just dzīves garšu mazliet savādākā un uz visu raudzīties gaišāk.
Un tam par iemeslu nav viens noteikts iemesls, bet iekšējā labsajūta, kura mani ir pārņēmusi.
Tas ir tik dīvaini, kā kaut kas var mainīt uz burvju mājiena visu tavu skatījumu.
Post a Comment