Es nekad neesmu domājusi, ka esmu pietiekoši laba, vai, ka par simts procentiem pareizi dzīvoju savu dzīvi. Kopš vien spēju sevi atcerēties, esmu bijusi savā ziņā dīvaina, kas noteikti ir iemesls, kāpēc man vistuvākie kļūst cilvēki kurus citi uzskata par dīvainiem. Esmu izbaudījusi savu bērnību domājams kā vien mācēju un domāju, ka neko nemainītu. Es arī nedomāju, ka esmu īpaši mainījusies. Protams atšķirība, starp bērnudārza periodu un vidusskolu ir manāma, par laimi, bet tas nav tas galvenais fakts. Fakts ir tajā, ka jebkurš kurš mani pazina 15 vai 16 gados, manī īpašas izmaiņas nemanītu, jo, es laikam negribu izaugt, vai kaut kas tamlīdzīgs. Ar to visu es tikai saku, ka esmu tikai cilvēks, protams mazliet savādāka nekā pārējie. Daži domās, ka esmu galīgi iedomīga, daži atkal nodomās, ka esmu baisa vai biedējoša, varbūt pat daži varētu iedomāties, ka esmu viegli ievainojama, bet tas viss piederas pie lietas manuprāt.
Saprotu, ka nesaprotiet ko ar to vēlos pateikt. Pateikšu kāpēc! Atbildi varētu jau paredzēt, jo saprotiet, ka es nekad neko nerakstu ar mērķi, lai būtu sakarīgi. Es rakstu to, kas man nāk prātā, kas man liek aizdomāties.
Ja vēlos pieturēties pie konteksta kaut kāda, tad tagad būtu jāsaka, ka.....(nespēju iedomāties)
Es vienkārši aizdomājos, kāpēc cilvēki sevi šausta par to, ka nepilnvērtīgi dzīvo savas dzīves. Vai tad svarīgākais nav izbaudīt vienkārši mirkli?! Varbūt pat cilvēkam, kas visu laiku pavada pie datora skatoties seriālus, beigās diena liekas perfekti pavadīta, jo viņš ir izbaudījis mirkli.
Nu vot, mani laikam vienkārši izsita no domas, tāpēc palikšu pie teksta, kam nav beigu.

Maybe i'm strange but it's just me.
I know that everyone are celebrating their birthdays and names days in LV. But i don't know why, i'm not.
I don't like mostly attitude of people or maybe friends, i don't know how to call them, who is not trying to talk with you through all year and then just in one day they all are saying nice words for you, and mostly in our days thous all words are all the same, so it means they are worthless.
If you have decided that you will congratulate someone on his special day they try to do it like you really do care not just because you so it in calendar or some home page. It's so foolish.
I know that mostly people don't understand me and sometimes because of that i have get into a fight, but i can't help myself. I have rights on my own opinion, and here it is.
It doesn't mean i don't understand people who is celebrating and who likes this days. I like to congratulate my friends and family, i just don't like when i am talking about my special days.
And of course it's nice to receive messages from people who really is close to me, i just don't make such a big deal from all this.
And i want to give my regards to Agnese Ušacka, Agnese Cercina,Agnese Grundmane in their names day and ofcourse Baibai Jerumānei in birthday.

(atvainojos par kvalitāti, bet tel paliek tel)

Lūk, kas notiek, ka satieku Kvadrātdecimetru :P
Tāda bija mūsu bērnība un tāda ir mūsu tagadne, nekas nemainās, kad esam kopā. Viņu var pierunāt uz jebko, kas ir fantastiski. Un kurš vēl pie mans atnāks ciemos ar desas lunķi un kausēto sieru kā arī suliņu un to viņa atstāj jo nopirka priekš mans :D
DM2 ir vienkārši nepārspējama, viņa izvelk no manis visu smieklīgo ko gribās, nekam neatsaka.
Fantastisks vakars, jebkurā gadījumā. (hug)
Danke!

It kā klāt ir jaunais 2012. gads, bet nekādu gadu maiņu neesmu jutusi. Man mazliet ir uznācis breikdauns un viss sakāpis līdz maliņām. Tas ir katra cilvēka ziņā dzīvot savu dzīvi un to veidot tā, lai mēs ar to būtu apmierinātai. Es tam mēģinu noticēt tik ilgu laiku, bet tā nav, es nespēju ietekmēt tik daudz lietas, kas notiek un kā tas notiek, man tās atliek tikai pieņemt. Un tās pieņemot es jūtos vainīga, ka nekas nenotiek tā kā es to esmu iedomājusies, paredzējusi! Kāpēc man jājūtas vainīgai?! Es esmu vainīga, ka nespēju ikdienu pavērst tā, lai man par viņu būtu prieks, tas nebūtu kaut kādā veidā pret visiem dabas likumiem?! Negribu uzdot jautājumus, jo zinu, ka man viņiem nav atbilžu. Man ir auksti un tas arī nomāc.
Viss protams nav tik slikti, bet pagaidām es pozitīvajam īsti vietu nespēju atrast, ja kaut kam labam sākoties es atgriežos pie vienas un tās pašas problēmas un tas var mainīties tikai vienā noteiktā situācijā, bet līdz tam ir vēl jānonāk un es zinu, ka kamēr līdz tam netikšu nekas nemainīsies.
Spiediens pašai uz sevi, laikam tas ir labi, bet varbūt tomēr nē.
Nedomāju, ka kāds saprot par ko runāju, bet jo labāk.