Es nesaprotu kāpēc vēlējos paturēt sirdī tevi,
Neiespējamo, mīlēto, piemirsto.
Dusmas man tikai uz sevi - naiva muļķe!
Paļāvos tavai jūtu spēlei, palikdama par iespēju.
Vainīgi nepiepildāmi sapņi, cerības, ilgas
Tiešām mīlestība ir akla... ir stulba
Prāts paliek bezprātīgs, sirds paliek neredzīga!
Kam man tevi, - kas mani nenovērtē līdz galam!...
Vispār jau nožēlojami vēl tagad te rakstīt
Par tevi, par mani, jo tev tā nav...
Es neesmu lelle, man ir sirds - iztiksim bez jūtu spēlēm..
(Autore-Sirdsdīva)
Post a Comment