Es nevaru spert soli pretim Tev, jo viss, kas no tā sanāks būs nožēla.
Nesaaukstējies no savas ledainās dvēseles, pasaule negaida tavu piedošanu, tā saprot kam esi gājusi cauri. Marionetes tavā dzīvē nāca, nāks un ies.
Solījums mums visiem tika dots - dzīve, bet tas, ka to dzīvojam nepareizos rētu posmos ir mūsu atbildība. Paņem glāzi viskija un iemalko, lai tas dezinficē iekaisumus un ļauj tām ceļu uz sadzīšanu.
Varbūt tikai sapnis par to kas mēs būsim, bet tam reiz jāļauj sadegt.
Neviens nav bijis perfekts un nebūs, īpaši jau Tev, ar augstākajām prasībām un standartiem.
Es tikai gribētu kaut tas nebūtu jau atkal jāaptver, ka dzīve svarīgāko vienmēr tev atņem.
Bet kā teica kāda jauna lēdija: " Viss, kas tevi nenogalina vairo tavu nolādēto stiprumu".
Tagad iedrukā šo tekstu sev uz miesas un pārdomā vai saproti kāpēc kāds raksta šādus vārdus un kāpēc gaida uz brīnumu kurš šķietami pazūd kāda kāju minumos.
Post a Comment