Pie pirmās zvaigznes klusums, bet pie nākošās jau kaut kas vāji noskan. Ausis it kā netver neko tiešu vai iepriekš paredzētu, bet ar nākamajām skaņām tu jūti, ka būs kaut kas ko gaidi. Visas skaņas pārvēršas juceklī veidojot nezināmu, bet tik tuvu, tīkamu skanējumu! Stīgas skaņas pārvietojas no redzamā punkta uz izzūdošo :/
[Neizpratne]
Padoties nevar. Jūtama vēlme dzirdēt visu līdz pēdējai notij,kas pārsteidz ne tikai mani, bet arī apkārtējos.
[Klusums]
Meldiņš pieaug ar katru pantu, rādot ceļu pa kuru sekot mums visiem, kam tā izrādās tik tuva.
[Sajūsma]
Nu jau ceļš var teikt ir noiets, bet sirdij šī ritma vēl joprojām nav gana...
Kur paliek tie, kas nespēja atteikties no meldiņa-nezina neviens, bet nostāsti vēsta, ka tie vēl joprojām laiž stīgu skaņas cauri sirdij un lēni seko tai miermīlība un labsajūta.
[Nobeigums] .....
šis man patika.. :)
Oi nu ko tu...
kaut kas kaarteejo riez murdziigs uzrakstiits :P