Pasaule plūst tik pat strauji kā mūsu domas, kad ir tie brīži, kad domājam par visu ko iespējams.
Es atļāvu tev paņemt mani pie sevi, nozagt un ieķepināt-kā uzlīmīti, kuru skolotājas tev bērnībā ķepināja dienas grāmatā, kad izdarīji kaut ko labu.
Tu izrotāji gan mani, gan manu dzīvi. Taču, tā pat kā laiks, kas jau sen ir pagājis, tu mani ielipinātu atstāji savā pagātnē, kā kaut ko, par ko ir bijis prieks un tas arī viss.
Es vēl joprojām peldu tavās atmiņās , kā skaista uzlīmīte, bet tas ir palīgā sauciens par to, lai atceries kā bija un uzmeklē to, lai atkal to izdzīvotu, lai silti paturētu pie sevi un nelaistu vaļā-kā lielāko lepnumu. Tas ir kaut kas, ko mēģinu darīt cerībā, ka tikšu atklāta no jauna, ar jaunu mirdzumu tavās acīs-raugoties uz mani. ^^
