
Kādēļ gan mani kāds dzird, ja dzīvoju savā atmiņu pasaulē, kur tikai atspulgs kvēli manī klausās? Jūtu, ka iztēle lēnām pazūd no mana prāta robežām. Šī burvīgā dzīve, kur miegā es runāju ar kādu ejot līdzi ēnai , kas mani aizved līdz rītdienai. Vēlos lai arī tas sāktu izgaist! Sāp, ka tas notiek, ka mana burvīgā dzīve pazudusi tukšās ielās!

Ir vērts dzīvot! Es tevi lasu...
Vai izturēsi?!!!