Vai slēpties dod mums iespēju dzīvot bišķiņ savādāk?!
Kādēļ gan, paslēpt acīm redzamos faktus aiz akluma-dēļ vēlmes sevi pasargāt no sāpēm kuras šā vai tā tevi pārņem jau dēļ slēpšanās vien?!!!
Visam ir jēga tikai tad kad tu novērte to ko pats dari, kad novērtē otrs ko dari tu!
Reiz kāds ir teicis: Mīlestības burvība neslēpjās lielos pārsteigumos, bet gan mazajās, sīkajās ikdienišķajās lietās, kad otrs cilvēks no sirds cenšās!
Es tam laikam ticu, tādēļ, domāju, ka neslēp faktus mazā meitene, tev to nāksies nožēlot!
To taču nevēlas neviens!

Īsta mīlestība nekad nemirst.
Par spīti pāridarījumiem, par spīti sāpēm vai centieniem aizmirst.
Ja mīli tā kā saki kādam, tad nekas nestāsies jums ceļā, jo dzīvot bez tā cilvēka nav iespējams, jo tad mēs nevis dzīvojam, bet lēnām mirstam.

Kādēļ gan mani kāds dzird, ja dzīvoju savā atmiņu pasaulē, kur tikai atspulgs kvēli manī klausās? Jūtu, ka iztēle lēnām pazūd no mana prāta robežām. Šī burvīgā dzīve, kur miegā es runāju ar kādu ejot līdzi ēnai , kas mani aizved līdz rītdienai. Vēlos lai arī tas sāktu izgaist! Sāp, ka tas notiek, ka mana burvīgā dzīve pazudusi tukšās ielās!