Kad liekas, ka visiem apkārt ir vienkārši savs viedoklis un pārsvarā cilvēki tajā neiekļauj savas emocijas un sajūtas par visiem simts procentiem, te nu pēkšņi tas notiek. Pat no cilvēkiem no kuriem kaut ko tādu negaidi, jo liekas, ka visiem liekas pašsaprotami.
Es nespēju beigt par to priecāties, ka esmu likusi kādam izpaust šādas emocijas saistībā ar mani, lai gan otram cilvēkam tas nav sanācis pozitīvs mirklis. Varbūt es esmu ļauna, bet varbūt tas pierāda, ka es augu un spēju priecāties par lietām, kas manā izpratnē parāda pa visam citu pusi cilvēkam.
Pārpratumi, un visādi citi iemesli, tas mums ļauj pārliecināties, ka kādam par mums rūp un kādam tas kaut ko nozīme. Jautājums ir tikai tas, vai pēc šī emociju uzplūduma viss beidzas ar pozitīvu noti. Un tas jau ir cits stāst un cits ceļš.
šodien esmu priecīga, jo būtībā, kādam sabojāju garastāvokli, bet šis moments paliek zelta vērtē, jo uzzinu kaut ko tādu, kas liek visam ķermenim sasilt no sajūsmas un emocijām.
Bet es tiešām atvainojos, ja dažreiz cilvēkiem lieku savas darbības un to mērķus saprast savādāk nekā to esmu domājusi vai darījusi.
